Otrajā dienā izpārdošana sākās desmitos, bet man uz vietas bija jābūt jau no deviņiem. Atkal, tā paša iepriekšminētā uzdevuma dēļ arī šajā rītā nevarēju ierasties 9.00, bet, kad ierados ap 9:30, mani pārsteidza rosība, kas norisinājās ārpus zāles durvīm. Pie ieejas jau pulcējās kādas 30 meitenes, kas gaidīja, kad durvis beidzot vērsies vaļā. Kā vēlāk uzzināju, pie durvīm pāris meitenes bija sēdējušas jau pirms deviņiem.
Līdz desmitiem vajadzēja visu sagatavot, bet par cik visu lielumu bijām paveikušas iepriekšējā vakarā, rītu pavadījām atlasot sev drēbes. Desmit minūtes pirms durvju atvēršanas mūs sasauca visas kopā un katrai iedalīja savu “zonu”, par ko būt atbildīgai. Man kopā ar vēl divām meitenēm tika kleitas.
Un tad 10.00 tika atvērtas durvis. Vēljoprojām nedaudz pārdzīvoju, ka man tajā brīdī pie rokas nebija kamera, jo tādu skatu bieži nenākas redzēt. Nedaudz atgādināja “Draugu” sēriju, kad Monika kopā ar Reičelu un Fēbi gāja pirkt Monikai kāzu kleitu Bruklinas outlet-ā. Vienīgā atšķirība, ka šeit laikam nevienai nebija tāds konkrēts mērķis atrast kādu noteiktu kleitu, jaku vai džemperi (kaut gan, bija dažas sievietes, kas prasīja pēc kādām noteiktām kleitām vai jakām). Bet nu tās 1/2h laikā līdz desmitiem, sieviešu skaits aiz durvīm bija krietni pieaudzis un, kad tika atvērtas durvis, viss tas bars reizē sāka skriet iekšā un jau uzreiz ķēra un grāba visu, kas gadījās pa ceļam. Kā jau teicu, biju atbildīga par kleitām. Mans uzdevums bija uzturēt šo “zonu” kārtīgu, lai kleitas vairāk vai mazāk ir kādā noteiktā secībā, nemētājas uz grīdas utt. Jāsaka, ka pirmās stundas laikā neko daudz lietas labā nevarēju darīt. Kleitas gāja pa gaisu un krita zemē, bet pūlis bija tāds, ka tam nevarēja tikt cauri, lai kaut ko sakārtotu. Vēlāk, kad pūlis nedauzd izklīda un bija iespējams tikt tām kleitām klāt, tāpat no kārtošanas nebija liela jēga, jo jau pēc 10min viss bija no jauna savandīts. Tāpat, uz skatuves bija izveidots tāds kā štābiņš, kur nonāca visas drēbes, ko dāmas pēc mērīšanas izvēlējās nepirkt. Tur meitenes visas šīs lietas salocīja, uzlika uz pakaramajiem un sašķiroja un tad mans uzdevums bija ik pa laikam tur piekāpt un savākt kleitas.
Jau pēc pirmās stundas zāle izskatījās tā, itkā tur būtu plosījusies viesuļvētra- viss bija savandīts, pa visu zāli uz grīdas mētājās pakaramie, un grīda bija nosēta ar drēbju kaudzēm. Kā jau minēju, pielaikošanas kabīnes tur nebija, tikai divi lieli spoguļi, tapēc sievietes, līdzko bija savākušās lērumu drēbju, ko vēlas uzmērīt, tā arī zāles vidū to visu nometa uz grīdas un sāka mērīt.
Kā jau var noprast, šo pasākumu galvenokārt apmeklēja sievietes, bet bija dažas, kas bija atvilkušas līdzi savus vīriešus, lai tie tad staigā līdzi un nes visu to kvantumu, ko viņas savākušās. Dažiem laikam šī nebija pirmā reize šādā pasākumā, jo viņi izskatijās ļoti pacietīgi un pat spēja savām mīļotajām dot novērtējumu par to, kā izskatās attiecīgā kleita vai bikses. Bet tad bija tie, kas izskatījās pilnīgi apmaldījušies un jau pēc pāris minūtēm stāvēja otrpus durvīm, kur nepacietīgi gaidīja, kad tad beidzot varēs doties prom. Bet vairāk par vīriešiem tur bija līdzi paņemtie bērni, kas ik pa laikam bija atrodami zem kādas drēbju kaudzes, zem galdiem vai arī velkot līdzi sev pāris kleitas- lai mamma uzmēra (mīļš skats, bet- nu lūdzu, rokas nost no manām kleitām!!!). Zīdaiņi tika baroti turpat, zāles vidū uz grīdas, kas piedeva vēl papildus odziņu visam šim haosam.
Tā pagāja visa diena. Nebija brīžu, kad darba bija mazāk, jo cilvēki nāca visu laiku. Diena bija gara un nevarētu teikt, ka bija viegli. Mūsu patvērums bija virtuve, kas atradās uz zāles un kur mums bija neierobežota pieeja dzērieniem, končām un citiem uzgraužamajiem.
Vakars pēc izpārdošanas pagāja tāpat kā pirmajā dienā, bet šoreiz jau bija daudz vairāk brīvas vietas un tika izpakotas nu jau pēdējās kastes. Mājās devos pārgurusi un ar diviem maisiņiem, bet šoreiz biju iebraukusi jau trešās dienas algā…
♡♡♡
No comments:
Post a Comment