Vispārīgi

Kā jau minēju pirms tam, kopš manas atbraukšanas jau ir pagājis kāds laiks un tagad man priekšā ir diezgan nopietns uzdevums- izstāstīt visu, kas noticis šo pāris nedēļu laikā un tai pašā laikā censties informēt tevi par šā brīža aktualitātēm. Pirms sāku šaut ārā pirmos stāstus par to, kā katru darba dienu no 9:00-16:00 ieslēdzos pilnīgi citā pasaulē, kurā viss rit ap un par drēbēm, ieviesīšu nelielu skaidrību praktiskos jautājumos. Nebrīnītos, ja tev jau ir radušies pāris jautājumi par to, kas tā prakse vispār ir un kapēc tāda vajadzīga un ko es tur daru un kā es te nokļuvu. Par to, ko es tur daru, nedaudz vēlāk, bet pārējās atbildes uzzināsi jau tepat. 

Tātad, nedaudz jau par to ieminējos iepriekš, bet nedaudz atkārtošos, lai tā lieta reizi par visām reizēm būtu skaidra. Mācos Dānijā, Herningā, kur skolā TEKO, kas ir zināma kā lielākā biznesa un dizaina skola Skandināvijā (par šo vēl varētu padiskutēt), apgūstu modes iepirkšanas menedžementu. Dānijā izglītības sistēma ir izkārtota tā, ka bez darba pieredzes iegūšanas tu nemaz nevari dabūt diplomu, tapēc te nu laikam atbilde uz jautājumu “kāpēc”. Pieņemu, ka ir cilvēki, kas prāto, kā es īsti tiku pie savas prakses vietas- vai man palīdzēja skola vai arī tas notika kaut kā savādāk. Jāsaka, ka nekāda lielā skolas palīdzēšana te nebija, ja neskaita pāris bezjēdzīgas sanākšanas ar diskusijām par to, kā labāk sūtīt pieteikumu un ko tajā iekļaut. Nu lab, bišk samelojos, jo īstenībā skola centās mūs informēt par internshipu vakancēm un tieši tādā veidā es uzzināju par savu prakses vietu. Pirms tam biju aizsūtījusi pieteikumus un apzvanījusi neskaitāmas kompānijas visās pasaules malās, bet tā arī nesaņēmusi nekādu pozitīvu atbildi, pieteicos vakancei, kas bija minēta skolas mājas lapā. Pēc pāris dienām saņēmu uzaicinājumu uz interviju (kas ironiskā kārtā notika Jāņos) un drīz, pēc tam, sekoja zvans, ka vieta ir mana.

Mana skola prasa deviņas nedēļas ilgu darba pieredzi, bet es jau sen biju izdomājusi, ka būtu ar mieru pastrādāt ilgāk. Tapēc praksi sāku nevis 23. augustā kā daudzi mani kursa biedri, bet gan 3. augustā. Izvēlējos tā darīt, jo gribēju no šīs iespējas "izspiest" cik daudz vien ir iepējams, un zinot, ka Copenhagen fashion week norisinās otrajā augusta nedēļā, biju pārliecināta, ka to nenožēlošu. 

Atlika vien jautājums par dzīvošanu, bet tas visai ātri atrisinājās un kad atbraucu uz šejieni 1. augustā, man jau bija vieta jaukā dzīvoklī, ļoti patīkamā lokācijā. No sākuma gan bija plānots, ka šeit varēšu uzturēties tikai pirmo mēnesi, bet jau tagad varu pastāstīt, ka viss izkārtojies tā, ka šeit varu palikt līdz pat prakses beigām (par ko es pati esmu neizsakāmi priecīga). 

Domāju, ka esmu sniegusi atbildes uz visiem jautājumiem, kas varētu rasties šajā sakarā, bet ja nu ir kaut kas, ko esmu piemirsusi, vari man droši jautāt. 

Šodienai laikam pietiks, bet nākamreiz apsolu tevi iepazīstināt jau ar saviem pirmajiem piedzīvojumiem. 

♡♡♡